Eleonora Rūzvelta (1884-1962) bija izcila amerikāņu politiskā darbiniece, diplomāte un aktīviste. Viņa dzimusi 1884. gada 11. oktobrī Ņujorkā, bagātā aristokrāta Elliota Rūzvelta un Annas Hallas ģimenē. Jau bērnībā viņa saskārās ar vairākām traģēdijām, tostarp agrīnu vecāku nāvi.

1905. gadā Eleonora apprecējās ar savu piekto brālēnu Franklīnu Delano Rūzveltu, kurš vēlāk kļuva par 32. Amerikas Savienoto Valstu prezidentu (1933-1945). Eleonora Rūzvelta bija Amerikas Savienoto Valstu pirmā lēdija četru sava vīra prezidentūras termiņu laikā no 1933. līdz 1945. gadam. Viņas darbība šajā lomā ievērojami paplašināja pirmās lēdijas tradicionālo pienākumu izpratni.

Eleonora Rūzvelta nebija tikai pirmā lēdija, bet arī ietekmīga sabiedriskā darbiniece. Viņa aktīvi cīnījās par sieviešu tiesībām, pilsoniskajām tiesībām un sociālajām reformām. Viņas piedalīšanās valsts politiskajā un sociālajā dzīvē bija ievērojama: viņa rakstīja rakstus un grāmatas, vadīja radio pārraides un uzstājās ar publiskām lekcijām.

Pēc Franklīna Rūzvelta nāves 1945. gadā Eleonora turpināja savu sabiedrisko darbību starptautiskā līmenī. Viņa tika iecelta par ASV delegāti ANO, kur viņa spēlēja galveno lomu Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izstrādē un pieņemšanā 1948. gadā.

Eleonora Rūzvelta atstāja dziļas pēdas vēsturē, pateicoties savai nenogurstošajai darbībai cilvēktiesību un sociālo reformu jomā. Viņas slavenais izteikums “Nākotne pieder tiem, kas tic savu sapņu skaistumam” atspoguļo viņas ticību sapņu un iedvesmas spēkam lielu mērķu sasniegšanai. Viņa nomira 1962. gada 7. novembrī, bet viņas mantojums turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē.